1 John 1:1 Cross References - Latvian

¹ Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu,

² Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,

³⁹ Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!

¹ Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. ² Tas iesākumā bija pie Dieva. ³ No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts. ⁴ Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. ⁵ Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. ⁶ Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. ⁷ Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. ⁸ Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu. ⁹ Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē. ¹⁰ Viņš bija pasaulē, un pasaule ir Viņa radīta, un pasaule Viņu neatzina. ¹¹ Viņš nāca savā īpašumā, bet savējie Viņu neuzņēma. ¹² Bet kuri Viņu uzņēma, kas tic Viņa vārdam, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem. ¹³ Kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva dzimuši. ¹⁴ Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības. ¹⁵ Jānis liecina par Viņu un sauc, sacīdams: Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas pēc manis nāks, Tas bija pirms manis, jo Viņš bija agrāk nekā es, ¹⁶ Jo no Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. ¹⁷ Jo Mozus deva bauslību, bet žēlastība un patiesība notika caur Jēzu Kristu. ¹⁸ Dievu neviens nekad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, To atklāja.

²⁶ Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.

⁵⁸ Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

³⁵ Un tas, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu.

²⁷ Pēc tam Viņš sacīja Tomam: Sniedz šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!

³ Tiem Viņš arī pēc savām ciešanām, daudzos pierādījumos apliecināja, ka Viņš ir dzīvs, un, četrdesmit dienas parādīdamies, runāja par Dieva valstību.

²⁰ Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.

¹⁶ Mēs pasludinājām jums mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, nesekodami izgudrotajām pasakām, bet būdami aculiecinieki Viņa varenībai. ¹⁷ Jo Viņš saņēma no Dieva Tēva godu un cildinājumu, kad Viņam atskanēja no augsti cēlās godības šāda balss: Šis ir mans mīļais Dēls, pie kā man labpatikšana, Viņu klausiet! ¹⁸ Un šo balsi, kas atskanēja no debesīm, mēs dzirdējām, kad bijām kopā ar Viņu svētajā kalnā.

² - Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, - ³ Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.

¹³ Es rakstu jums, tēvi, jo jūs pazināt Viņu, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs uzvarējāt ļauno. ¹⁴ Es rakstu jums, bērni, jo jūs pazināt Tēvu. Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno uzvarējāt.

¹⁴ Arī mēs redzējām un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu, pasaules Pestītāju.

⁷ Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars; un šie trīs ir viens.

⁸ Es esmu alfa un omega, sākums un beigas, saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija un kas nāks, Visvarenais.

¹¹ Sakām: To, ko tu redzi, raksti grāmatā un sūti septiņām Āzijas baznīcām: Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatirā, Sardā, Filadelfijā un Lāodikejā.

¹⁷ Un kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika savu labo roku, sacīdams: Nebīsties! Es esmu pirmais un pēdējais, ¹⁸ Un dzīvais; un es biju miris, un, lūk, esmu dzīvs mūžīgi mūžam, un man ir nāves un elles atslēgas.

⁸ Un Smirnas baznīcas eņģelim raksti: Tā saka pirmais un pēdējais, kas bija miris un atkal dzīvo:

¹³ Viņš bija tērpies drēbēs, kas slacītas asinīm, un Viņa vārds saucās Dieva Vārds.