Latvian(i)
26 Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.
27 Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,
28 Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:
29 Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.
30 Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,
31 Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:
32 Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.
33 Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts.
34 Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7)
35 Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.
36 Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus.
37 Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam.
38 Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu.