Mark 8:12 Cross References - Latvian

¹² Un Viņš nopūtās savā garā un sacīja: Ko šī cilts meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netiks dota.

³⁹ Viņš atbildēja tiem un sacīja: Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmi, bet cita zīme netiks dota kā tikai pravieša Jonasa zīme. ⁴⁰ Kā Jonass trīs dienas un trīs naktis bija lielzivs iekšās, tā Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.

⁴ Debess izskatu jūs protat izskaidrot, bet laika zīmes nevarat saprast. Ļauna un laulības parkāpēja cilts meklē zīmi, un neviena zīme viņai netiks dota, kā tikai pravieša Jonasa zīme. Un, tos atstājis, Viņš aizgāja.

⁵ Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela.

⁶ Un Viņš brīnījās par viņu neticību; un mācīdams Viņš apstaigāja apkārtnes miestus.

³⁴ Un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, nopūtās un sacīja tam: Efeta, tas ir: atveries!

¹⁹ Viņš tiem atbildēja un sacīja: Ak, neticīgā cilts! Cik ilgi es pie jums būšu? Cik ilgi es jūs cietīšu? Vediet to pie manis!

²⁹ Bet kad sapulcējās ļaudis, Viņš sāka runāt: Šī cilts ir ļauna cilts; tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vienīgi pravieša Jonasa zīme. ³⁰ Jo kā Jonass bija zīme ninīviešiem, tā cilvēka Dēls būs šai ciltij.

²⁹ Un Ābrahams sacīja tam: Tiem ir Mozus un pravieši, lai viņi klausa tos! ³⁰ Bet tas sacīja: Nē, Ābrahama tēv, bet ja kāds no mirušajiem aiziet pie tiem, tad viņi gandarītu par grēkiem! ³¹ Bet viņš tam sacīja: Ja tie Mozu un praviešus neklausa, tad arī, ja kāds no miroņiem uzceltos, tie neticēs.

⁴¹ Un Viņš, pienācis tuvāk un uzlūkodams pilsētu, raudāja par to, sacīdams:

⁶⁷ Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet. ⁶⁸ Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet, ⁶⁹ Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas. ⁷⁰ Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.

³³ Jēzus, redzēdams viņu un jūdus, kas ar to bija atnākuši, raudam, garā satriekts, uztrauca sevi, ³⁴ Un Viņš sacīja: Kur jūs viņu nolikāt? Tie Viņam atbildēja: Kungs, nāc un skaties! ³⁵ Un Jēzus raudāja. ³⁶ Tad jūdi sacīja: Lūk, kā Viņš to mīlējis. ³⁷ Bet daži no viņiem sacīja: Vai Šis, kas atvēra acis aklajam no dzimšanas, nevarēja izdarīt, lai viņš nenomirtu? ³⁸ Tad Jēzus, atkal sevī satraukts, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai bija uzlikts akmens.

³⁷ Bet lai gan Viņš tik lielus brīnumus darīja to priekšā, tie neticēja Viņam. ³⁸ Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, ko viņš ir teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu sludinājumam, un kam ir atklājies Kunga elkonis? (Is.53,1) ³⁹ Tāpēc tie nevarēja ticēt, jo Isajs tālāk saka: ⁴⁰ Viņš to acis aptumšoja un viņu sirdis nocietinaja, lai acīm neredzētu un sirdīm nesaprastu, un neatgrieztos, ka es tos dziedinātu. ⁴¹ To Isajs sacīja, kad redzēja Viņa godību un runāja par Viņu. ⁴² Tomēr daudzi priekšnieki ticēja Viņam, bet farizeju dēļ neapliecināja, lai tos neizslēgtu no sinagogas. ⁴³ Jo viņi mīlēja vairāk cilvēku godināšanu nekā Dieva godu.